mežģīt
mežģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriMežģīt rokas locītavu.
- Mežģīt rokas locītavu.
- Mežģīt kājas pa bruģi.
- Mežģīt ārā kaklu.
1.1.pārnestā nozīmē Nopūlēt, piepūlēt.
PiemēriMežģīt acis.
- Mežģīt acis.
- Nevajag lieki mežģīt smadzenes.
Stabili vārdu savienojumiMežģīt mēli.
- Mežģīt mēli — ar grūtībām runāt.