Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mudžināt
mudžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt, stiept, likt dažādos virzienos (ko tievu, garu), veidojot cilpas, mezglus, padarot (to) nekārtīgu, grūti iztaisnojamu.
PiemēriMudžināt dziju, auklu.
  • Mudžināt dziju, auklu.
  • Mudžināt vadus pa istabu.
2.Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
PiemēriMudžināt domu.
  • Mudžināt domu.
  • Jautājums tiek mudžināts jau nez cik ilgi.
  • Beidziet mudžināt seriāla scenāriju!