mudžeklis
mudžeklis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
PiemēriDziju, diegu mudžeklis.
1.1.Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
PiemēriSakņu mudžeklis.
2.Neorganizēts, kustīgs (dzīvu būtņu) kopums; jūklis.
PiemēriIzspraukties cauri ļaužu mudžeklim.
2.1.Liels, haotisks (kā) kopums.
PiemēriCeļu mudžeklis.
2.2.Sarežģīts (dažādu psiholoģisku norišu) kopums.
PiemēriAtmiņu mudžeklis.