jūklis
jūklis -ļa lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
PiemēriPasažieru jūklis stacijā.
- Pasažieru jūklis stacijā.
- Iejukt ļaužu jūklī.
1.1.Nekārtīgs (daudzu priekšmetu) sajaukums; juceklis.
PiemēriTādā jūklī nevar orientēties.
- Tādā jūklī nevar orientēties.
- Grāmatas, žurnāli un zīmuļi samesti vienā jūklī.
1.2.pārnestā nozīmē Liels, arī haotisks (daudzu parādību, norišu) kopums.
PiemēriLielpilsētā dzirdamais valodu jūklis.
- Lielpilsētā dzirdamais valodu jūklis.
- Galvā jaucās domu jūklis.