jukt
jukt jūku, jūc, jūk, pag. juku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
PiemēriVecie mūri jūk un brūk.
- Vecie mūri jūk un brūk.
- Vaļīgais sainis jūk laukā.
- Šie kartupeļi vāroties jūk.
1.1.Zaudēt sakārtojuma veidu.
PiemēriMati jūk ārā.
- Mati jūk ārā.
1.2.Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
PiemēriPretinieka karavīri juka uz visām pusēm.
- Pretinieka karavīri juka uz visām pusēm.
- Govju bars jūk.
- Jūk gaidītāju rindas pie kases lodziņa.
1.3.Šķīst, tikt kliedētam.
PiemēriBraucot sniegs juka uz visām pusēm.
- Braucot sniegs juka uz visām pusēm.
2.formā: trešā persona Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
PiemēriJūk sarunas par mieru.
- Jūk sarunas par mieru.
- Viņam ģimene jūk ārā.
- Draudzība jūk laukā.
- Nodomi jūk.
3.formā: trešā persona Kļūt nesakarīgam, neskaidram.
PiemēriDomas sāka jukt.
- Domas sāka jukt.
- Sāk jukt stāstījuma pavediens.
3.1.Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
PiemēriSkolēnam juka gada skaitļi.
- Skolēnam juka gada skaitļi.
- Viņai jūk grāmatu autori.
4.sarunvaloda Kļūt psihiski slimam.
PiemēriRunā kā jucis.
- Runā kā jucis.
Stabili vārdu savienojumiBūt kā jukušam (uz ko). Jukt prātā.
- Būt kā jukušam (uz ko) — būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
- Jukt prātā — kļūt psihiski slimam.