Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mudžēt
3. pers. mudž, pag. mudžēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt (kur) ļoti lielā daudzumā.
PiemēriPūznī skudras čum un mudž.
Stabili vārdu savienojumiKa mudž.
1.1.Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
PiemēriBišu strops mudž.