pielocīt
pielocīt [pìelùocît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
1.Lokot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
PiemēriSašūtās vīles pieloka pie auduma.
- Sašūtās vīles pieloka pie auduma.
- Pielocīt sānu atpakaļskata spoguli.
2.Mazliet, vietumis lokot, pielāgot.
PiemēriBriļļu kājiņas iespējams pielocīt atbilstoši galvas formai.
- Briļļu kājiņas iespējams pielocīt atbilstoši galvas formai.
3.sarunvaloda Ēdot piepildīt (ko).
PiemēriPielocīt pilnu vēderu.
- Pielocīt pilnu vēderu.
Stabili vārdu savienojumiPielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru. Pielocīt pūru.
- Pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru idioma — izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
- Pielocīt pūru idioma — joma: folklora aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.