pielipt
pielipt -līpu, -līpi, -līp, pag. -lipu darbības vārds; intransitīvs
1.Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPie zābakiem pielipuši dubļi.
- Pie zābakiem pielipuši dubļi.
1.1.Cieši piekļauties.
PiemēriSlapjais krekls pielipis pie miesas.
- Slapjais krekls pielipis pie miesas.
- Mati pielipuši pie nosvīdušās pieres.
1.2.pārnestā nozīmē Novietoties (pie kā, kam) cieši klāt.
PiemēriKlausījāmies ziņas, pie radioaparātiem pielipuši.
- Klausījāmies ziņas, pie radioaparātiem pielipuši.
- Visi pielipuši televizora ekrānam un skatās hokeju.
2.formā: trešā persona Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
PiemēriBērnam pielipa vējbakas.
- Bērnam pielipa vējbakas.
2.1.pārnestā nozīmē Tikt pārņemtam.
PiemēriVisiem pielipa viņa jautrais noskaņojums.
- Visiem pielipa viņa jautrais noskaņojums.
Stabili vārdu savienojumiKā pielipis. Pielīp kā dadzis. Vēders pie mugurkaula pielipis.
- Kā pielipis idioma — 1. Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.2. Saka par to, kas atrodas (kam) cieši klāt.
- Pielīp kā dadzis idioma — 1. Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.2. Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- Vēders pie mugurkaula pielipis sarunvaloda — saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.