pielocīties
pielocīties [pìelùocîtiês] -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Refl. → pielocīt1; tikt pielocītam.
PiemēriĀrējie spoguļi automātiski pielokās un atlokās.
2.formā: trešā persona Līkumojot pievirzīties.
PiemēriUz brīdi ceļš pielokās pavisam tuvu upes krastam.