pielīt
pielīt 3. pers. -līst, pag. -lija darbības vārds; intransitīvs
1.Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
PiemēriPielijuši koki.
- Pielijuši koki.
- Visapkārt redzami pielijuši lauki.
- Aiz mājām sākās pielijis meža ceļš.
1.1.Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
PiemēriPielijušas peļķes.
- Pielijušas peļķes.
- Pēc lietus vagas ir pielijušas, grāvji pielijuši pilni.
2.Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam.
PiemēriNolikt mucu, lai tā pielīst ar ūdeni.
- Nolikt mucu, lai tā pielīst ar ūdeni.
2.1.Līstot (šķidrumam), tikt pārklātam (ar to).
PiemēriSaslaucīt pielijušo grīdu.
- Saslaucīt pielijušo grīdu.
2.2.Pārklāties, piepildīties (ar šķidrumu) – par acīm.
PiemēriAcis pielija asarām.
- Acis pielija asarām.
3.Piepildīties, tikt piepildītam (ar gaismu, skaņām u. tml.).
PiemēriIstaba pielīst ar spožu gaismu.
- Istaba pielīst ar spožu gaismu.
- Sirds klusa prieka pielijusi.
Stabili vārdu savienojumiSirds pielīst.
- Sirds pielīst idioma — saka, ja pārņem pozitīvas, arī negatīvas jūtas.