pielīt
pielīt 3. pers. -līst, pag. -lija darbības vārds; intransitīvs
1.Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
PiemēriPielijuši koki.
1.1.Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
PiemēriPielijušas peļķes.
2.Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam.
PiemēriNolikt mucu, lai tā pielīst ar ūdeni.
2.1.Līstot (šķidrumam), tikt pārklātam (ar to).
PiemēriSaslaucīt pielijušo grīdu.
2.2.Pārklāties, piepildīties (ar šķidrumu) – par acīm.
PiemēriAcis pielija asarām.
3.Piepildīties, tikt piepildītam (ar gaismu, skaņām u. tml.).
PiemēriIstaba pielīst ar spožu gaismu.
Stabili vārdu savienojumiSirds pielīst.