locīt2
locīt [lùocît] loku, loki, loka, pag. locīju darbības vārds; transitīvs
Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
PiemēriLocīt īpašības vārdu.
- Locīt īpašības vārdu.
- Locīt darbības vārdu pagātnē.