savilkt
savilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku transitīvs, darbības vārds
1.Velkot savirzīt, novietot (kopā, kur); sanest, savietot.
PiemēriPeles savilkušas alā barību.
1.1.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
PiemēriUz ceļiem savilktas kupenas.
1.2.kopā ar: "kopā" Savienot, apvienot.
PiemēriSavilkt kopā dažādus ekonomiskos rādītājus.
2.Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSavilkt vadus dzīvoklī, mašīnā.
3.joma: militārās zinātnes Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
PiemēriSavilkt karaspēku.
5.Sakrokot, arī sakrunkot (piem., audumu, apģērbu).
PiemēriSavilkt krokas audumā.
6.Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
PiemēriSavilkt pieri grumbās.
6.1.Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
PiemēriSavilkt kājas zem sevis.
Stabili vārdu savienojumiSavilkt pirkstus dūrē.
6.2.Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
PiemēriSavilkt vēdera muskuļus.
6.3. Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
PiemēriReimatisma savilktas kājas.
6.4.Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) – par vielām.
PiemēriMaska palīdz savilkt poras.
7.Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
PiemēriSavilkt ķeburus uz lapas.
8.Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
PiemēriSavilkt vairākas zeķes.
Stabili vārdu savienojumiSavilkt cilpu ap kaklu. Savilkt galus kopā. Savilkt jostu (ciešāk, stingrāk).