savilkties
savilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Refl. → savilkt4; tikt savilktam.
PiemēriPārāk stingri savilcies kaklasaites mezgls.
2.formā: trešā persona Sabiezēt, sakoncentrēties (par mākoņiem, miglu u. tml.); apmākties (par debesīm); iestāties (par vakaru, nakti u. tml.).
PiemēriSavelkas pelēki mākoņi.
2.1.Pakāpeniski sakoncentrēties – par ēdienu.
PiemēriSalātus atstāj pāris stundas savilkties.
3.Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties2.
PiemēriEzis savelkas kamolā.
6.novecojis Saģērbties.
PiemēriBraucējs savilcies kažokā.
Stabili vārdu savienojumiMākoņi savelkas pār (kāda) galvu. Melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu).