saviļņot
saviļņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
PiemēriSaviļņot ūdeni.
- Saviļņot ūdeni.
- Vējš, vētra saviļņo ezeru.
- Saviļņota jūra.
- Gonga skaņas saviļņo gaisu.
2.Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
PiemēriKoncerts dziļi saviļņo.
- Koncerts dziļi saviļņo.
- Jūtu, esmu saviļņots.