plest
plest plešu, plet, pleš, pag. pletu, arī plētu darbības vārds; transitīvs
1.Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
PiemēriBērns pleš rokas pretī mātei.
- Bērns pleš rokas pretī mātei.
- Plest spārnus.
- Vingrinot rokas, pirkstus jāpleš taisnus.
1.1.Plati vērt vaļā (piem., acis, muti).
PiemēriMeitene pleš lielas acis un brīnās.
- Meitene pleš lielas acis un brīnās.
- Putna mazuļi plēta vaļā mutes, lai saņemtu barību.
1.2.Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
PiemēriZiedošos zarus pāri sētai pleš ceriņkrūms.
- Ziedošos zarus pāri sētai pleš ceriņkrūms.
- Pretī saulei savas galotnes plēta priedes.
- Mājas paēnā kuplās lapas pleta papardes.
2.Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
PiemēriPlest telti, buru.
- Plest telti, buru.
- Plest vaļā segu.
- Māte pleta vaļā salocīto lakatu un aplika ap pleciem.
- pārnestā nozīmē Migla plēta savus palagus pār pļavām.