plēst
plēst plēšu, plēs, plēš, pag. plēsu darbības vārds; transitīvs
1.Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
PiemēriPlēst papīru, audumu.
- Plēst papīru, audumu.
- Plēst uz pusēm piezīmju lapu.
- Plēst salveti sīkos gabaliņos.
- Plēst vaļā aploksni.
- Plēst bērza tāsi.
- Plēst vecās tapetes no sienas.
- Plēst rožu ziedlapiņas.
Stabili vārdu savienojumiPlēsta brūce.
- Plēsta brūce — brūce, kas radīta, saraujot audus.
1.1.Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
PiemēriPlēst gaļu ar zobiem.
- Plēst gaļu ar zobiem.
- Vilki plēš aitas.
1.2.Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
PiemēriPlēst atmatu, tīrumu.
- Plēst atmatu, tīrumu.
- Plēst līdumā celmus.
Stabili vārdu savienojumiPlēst plēsumu.
- Plēst plēsumu — uzart vecaini, atmatu.
2.Šķeļot (piem., cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
PiemēriPlēst malkas šķilas, skalus.
- Plēst malkas šķilas, skalus.
- Plēst akmeņus.
- No plēstiem laukakmeņiem celta ēka.
2.1.Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
PiemēriPlēst stiklu, šķīvjus.
- Plēst stiklu, šķīvjus.
- Plēst traukus.
3.Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
PiemēriPlēst apavus, zeķes.
- Plēst apavus, zeķes.
- Plēst drēbes.
4.Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
PiemēriPlēst nost šķūni.
- Plēst nost šķūni.
- Mājai sāka plēst sienas un grīdu.
- Celtnieki kūtij plēsa nost veco jumtu.
5.Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
PiemēriPlēst aiz matiem.
- Plēst aiz matiem.
6.sarunvaloda Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
PiemēriPlēst lielu naudu par dzīvokļa īri.
- Plēst lielu naudu par dzīvokļa īri.
- Plēst no iedzīvotājiem nodokļus.
7.sarunvaloda, intransitīvs Strauji virzīties.
PiemēriPlēst pa tuvāko ceļu uz mājām.
- Plēst pa tuvāko ceļu uz mājām.
- Puikas ar velosipēdiem plēsa uz ezeru.
Stabili vārdu savienojumiKā plēsts. Plēst ausis (pušu). Plēst ādu pār acīm. Plēst divas (arī trīs utt.) ādas.
- Kā plēsts idioma — pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
- Plēst ausis (pušu) idioma — izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst ādu pār acīm idioma — nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Plēst divas (arī trīs utt.) ādas idioma — ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- Plēst galvu (pušu) idioma — izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Plēst jokus idioma — jokot, jokoties.
- Plēst matus idioma — krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
- Plēst pušu idioma — panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- Plēst sirdi (pušu) idioma — izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Plēst uz pusēm idioma — panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.