Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plest
plešu, plet, pleš, pag. pletu, arī plētu darbības vārds; transitīvs
1.Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
PiemēriBērns pleš rokas pretī mātei.
1.1.Plati vērt vaļā (piem., acis, muti).
PiemēriMeitene pleš lielas acis un brīnās.
1.2.Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
PiemēriZiedošos zarus pāri sētai pleš ceriņkrūms.
2.Ritināt, arī locīt vaļā, klāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
PiemēriPlest telti, buru.