plēsīgs
plēsīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
plēsīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
plēsīgi apstākļa vārds
plēsīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds (dzīvnieks), kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos medījot barībai.
PiemēriPlēsīgie putni, dzīvnieki.
- Plēsīgie putni, dzīvnieki.
- Plēsīgās zivis.
1.1.Tāds, kas raksturīgs šādiem dzīvniekiem, to izturēšanās veidam.
PiemēriStārķiem ir plēsīga daba.
- Stārķiem ir plēsīga daba.
1.2.Nikns1, apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPlēsīgs suns.
- Plēsīgs suns.
- Kaķis plēsīgu skatienu tuvojās putnam.
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs; plēsonīgs2.
PiemēriPlēsīgs naudas rausējs.
- Plēsīgs naudas rausējs.
- Plēsīgs investors.