plēsonis
plēsonis [plȩ̀suônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds
plēsone dsk. ģen. -ņu lietvārds
plēsoņa [plȩ̀suôņa] kopdz.: v. dat. -am, s. dat. -ai lietvārds
1.Plēsīgs dzīvnieks.
PiemēriVilks ir bīstams plēsonis.
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks; arī ļoti naidīgs cilvēks.
PiemēriVarmācīgs plēsoņa.