plēne
plēne dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
PiemēriUgunskurā ogles izgailēja un pārklājās ar baltām plēnēm.
1.1.Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
PiemēriSadegušu papīru plēnes.
2.Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne1.
PiemēriPutekļu, pelnu plēnes.