plēne
plēne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
PiemēriUgunskurā ogles izgailēja un pārklājās ar baltām plēnēm.
- Ugunskurā ogles izgailēja un pārklājās ar baltām plēnēm.
1.1.Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
PiemēriSadegušu papīru plēnes.
- Sadegušu papīru plēnes.
- Augsti pasitas liesma, un gaisos uzlido dzirksteļu spieti, apdziest, un tad uz zemi krīt melnas plēnes.
2.Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne1.
PiemēriPutekļu, pelnu plēnes.
- Putekļu, pelnu plēnes.
- No koka zariem plēnēm nobira sniegs.