plenārs
plenārs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
plenāra -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
PiemēriKonferences plenārā sanāksme.
Cilme:No viduslaiku latīņu plenarius ‘pilns’.