noliekt
noliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu transitīvs, darbības vārds
noliekums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
PiemēriVējā noliekti koki.
1.1.Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNoliekt augumu uz priekšu.
1.2.Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
PiemēriDakstiņi ar noliektām malām.
2.Pavērst (ko vertikālu) slīpi, horizontāli vai uz leju.
PiemēriNoliekt mietu uz leju.
Stabili vārdu savienojumiNoliekt galvu (kā priekšā).