noliekt
noliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu darbības vārds; transitīvs
noliekums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
PiemēriVējā noliekti koki.
- Vējā noliekti koki.
- Smagais sniegs noliecis bērzus slaidā lokā.
- Ābeles no lielās ražas noliekušas zarus.
- Rozes ieziemo, tās noliecot pie zemes.
1.1.Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNoliekt augumu uz priekšu.
- Noliekt augumu uz priekšu.
- Noliekt galvu uz leju, uz sāniem, pie krūtīm.
1.2.Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
PiemēriDakstiņi ar noliektām malām.
- Dakstiņi ar noliektām malām.
- Knaibļu gali noliekti uz leju.
2.Pavērst (ko vertikālu) slīpi, horizontāli vai uz leju.
PiemēriNoliekt mietu uz leju.
- Noliekt mietu uz leju.
- Noliekt karogu uz priekšu pēdējā atvadu sveicienā.
Stabili vārdu savienojumiNoliekt galvu (kā priekšā).
- Noliekt galvu (kā priekšā) idioma — noliecot galvu, parādīt (kam) cieņu, godu.