Paplašinātā meklēšana
Meklējam noliekt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (31):
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
- nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
- noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
- mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
- nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
- noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- nolocīt Lokot noliekt (kā) daļu.
- pieliekt Mazliet noliekt.
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- palocīt Nedaudz noliekt.
- noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
- kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
- iecirst galvu krūtīs strauji noliekt galvu pie krūtīm, atrasties šādā stāvoklī.
- iecirst galvu (krūtīs) strauji noliekt galvu, piespiežot zodu pie krūtīm.
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
- zems Tā, ka (kas) ir noliekts, novilkts virzienā uz leju.
- līkņāt Vairākkārt pieliekties, noliekties (piem., ko meklējot); strādāt, ilgstoši noliecoties, pieliecoties.
- noliektnis Veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts (piem., krūma) zars, ko pēc iesakņošanās atdala no auga.
- vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
- nolaisties Vīstot noliekties (par augiem, to daļām).
- nolaist Zaudēt stingrumu un noliekties, nokarāties (par augiem, to daļām).
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
noliekt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV