izšķirt
izšķirt -šķiru, -šķir, -šķir, pag. -šķīru darbības vārds; transitīvs
1.Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
PiemēriIzšķirt draugus.
- Izšķirt draugus.
- Karš izšķir tuviniekus.
1.1.Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
PiemēriIzšķirt kaušļus.
- Izšķirt kaušļus.
- Izšķirt naidīgās puses.
2.Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
PiemēriIzšķirt bārdu uz abām pusēm.
- Izšķirt bārdu uz abām pusēm.
- Izšķirt celiņu matos.
3.Spēt ar maņu orgāniem izdalīt (no kāda kopuma).
PiemēriIzšķirt braucēju sejas, balsis tumsā.
- Izšķirt braucēju sejas, balsis tumsā.
- Izšķirt atsevišķus vārdus.
- Spēja izšķirt krāsas.
3.1.Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
PiemēriIzšķirami vairāki mūsdienu romāna žanri.
- Izšķirami vairāki mūsdienu romāna žanri.
4.Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
PiemēriIzšķirt svarīgu jautājumu.
- Izšķirt svarīgu jautājumu.
- Izšķirt, kuram taisnība.
4.1.Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
PiemēriVisu izšķirs pēdējā spēle, eksperimenta rezultāts.
- Visu izšķirs pēdējā spēle, eksperimenta rezultāts.
- Izšķirošais brīdis, gadījums.
5.Panākt, ka izbeidzas (piem., kautiņš, strīds).
PiemēriIzšķirt kautiņu.
- Izšķirt kautiņu.
- Nav manos spēkos izšķirt senu strīdu.
5.1.Juridiski panākt, ka (laulība) vairs nepastāv.
PiemēriLaulība ir izšķirta nesen.
- Laulība ir izšķirta nesen.
6.Juridiski izvērtēt.
PiemēriIzšķirt lietu labvēlīgi.
- Izšķirt lietu labvēlīgi.