Paplašinātā meklēšana
Meklējam izšķirt.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (21):
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- pa nullēm Neizšķirti (par sporta spēles rezultātu).
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- izlīdzināt rezultātu panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
- pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
- izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
- pēcspēle Spēle, kas noris pēc sporta spēles pamatlaika beigām (piem., gadījumā, ja spēles rezultāts ir neizšķirts).
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., kā rīkoties).
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles (2).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests, ir palicis neskaidrs.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj ātri, droši izlemt (ko); tāds, kas nespēj izšķirties (piem., par kādu noteiktu rīcību).
- rezultatīvs Tāds, kura rezultāts nav neizšķirts (piem., par šaha, dambretes spēli).
- izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
- izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
izšķirt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV