svārstīties
svārstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
PiemēriAtsperē iekārts priekšmets svārstās.
- Atsperē iekārts priekšmets svārstās.
- Ūdenī peldošās lapas un gruži svārstās augšup un lejup.
2.formā: trešā persona Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
PiemēriTemperatūra svārstās.
- Temperatūra svārstās.
- Asinsspiediens svārstās.
- Tirgus cenas svārstās.
3.Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
PiemēriMeitene svārstās – studēt par ekonomisti vai juristi.
- Meitene svārstās – studēt par ekonomisti vai juristi.
- Šobrīd vēl svārstos, par kuru partiju atdot savu balsi.