svārstīt
svārstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
PiemēriSvārstīt svaru kausus.
- Svārstīt svaru kausus.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mainīgs, nepastāvīgs.
PiemēriZiņas no finanšu sektora svārsta valūtu kursus.
- Ziņas no finanšu sektora svārsta valūtu kursus.
2.Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
PiemēriZemnieks plaukstās svārsta vārpas, pēta graudus.
- Zemnieks plaukstās svārsta vārpas, pēta graudus.
- Stārķēni svārstīja galvas pāri ligzdas malai, prasīdami ēst.