Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
svārstīties
svārstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
PiemēriAtsperē iekārts priekšmets svārstās.
2.formā: trešā persona Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
PiemēriTemperatūra svārstās.
3.Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
PiemēriMeitene svārstās – studēt par ekonomisti vai juristi.