Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izšķirties
izšķirties -šķiros, -šķiries, -šķiras, pag. -šķīros atgriezenisks, darbības vārds
1.Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
PiemēriĀtri izšķirties.
1.1.Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību.
PiemēriIzšķirties ar vīru, sievu.
2.Refl. → izšķirt4; tikt izšķirtam.
PiemēriNevar izšķirties, ko darīt.
3.formā: trešā persona Sazaroties; sadalīties.
PiemēriCeļš izšķīrās uz divām pusēm.