izšķīst
izšķīst 3. pers. -šķīst, pag. -šķīda darbības vārds; intransitīvs
1.Vienmērīgi izkliedēties (kādā vidē), izveidojot šķīdumu.
PiemēriCukurs, sāls izšķīst ūdenī.
2.Sadalīties gabalos, daļās (piem., atsitoties pret ko).
PiemēriPudele izšķīst pret asfaltu.
2.1.Izkliedēties.
PiemēriLauskas izšķīst pa visu istabu.
2.2.pārnestā nozīmē Izklīst (piem., par pūli).
PiemēriBērnu bars izšķīda uz visām pusēm.
3.Izjukt (piem., tiekot vārītam).
PiemēriKartupeļi vāroties pavisam izšķīduši.
3.1.Izjukt (piem., par izvalkātu apģērbu).
PiemēriIzvalkātais audums izšķīda kā papīrs.
3.2.pārnestā nozīmē Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
PiemēriIzšķīdusi partija.
4.Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
PiemēriIzšķīdušie lauku ceļi.