izšķobīt
izšķobīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
izšķobīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Šķobot padarīt šķību, greizu; izkustināt.
PiemēriIzšķobīti sētas mieti.
1.1.Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
PiemēriIzšķobīt seju.