rezultatīvs
rezultatīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
rezultatīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
rezultatīvi apstākļa vārds
1.Tāds, kas rada, sasniedz pozitīvu rezultātu; sekmīgs.
PiemēriRezultatīvas diskusijas.
- Rezultatīvas diskusijas.
- Konstruktīva un rezultatīva sadarbība.
1.1.Tāds, kas (sporta spēlē) dod rezultātu.
PiemēriRezultatīva piespēle.
- Rezultatīva piespēle.
- Čempionāta rezultatīvākais hokejists.
1.2.Tāds, kura rezultāts nav neizšķirts (piem., par šaha, dambretes spēli).
PiemēriŠaha partija beidzās rezultatīvi.
- Šaha partija beidzās rezultatīvi.