noliektnis
noliektnis [nùolìektnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts (piem., krūma) zars, ko pēc iesakņošanās atdala no auga.
PiemēriVīnkoku, rododendru noliektņi.
Normatīvais komentārs:Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis.