noliektnis
noliektnis [nùolìektnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts (piem., krūma) zars, ko pēc iesakņošanās atdala no auga.
PiemēriVīnkoku, rododendru noliektņi.
- Vīnkoku, rododendru noliektņi.
- Atdalīt noliektni no mātesauga.
- Augu ieaudzēšana ar noliektņiem.
- Pavairot ērkšķogas ar noliektņiem.
Normatīvais komentārs:Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis.