noliesēt
noliesēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
noliesējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku).
PiemēriNoliesējušas vistas.
- Noliesējušas vistas.
- Pa kalniem klīst noliesējuši aitu un kazu bari.
1.1.Novājēt (par cilvēku, arī tā ķermeņa daļām).
PiemēriCietumā viņš ir krietni noliesējis.
- Cietumā viņš ir krietni noliesējis.
- Noliesējušas miesas.