noliet
noliet -leju, -lej, -lej, pag. -lēju darbības vārds; transitīvs
1.Lejot atdalīt nost (daļu).
PiemēriNoliet no kannas litru piena.
1.1.Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
PiemēriNoliet vīnu no nogulsnēm.
1.2.Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
PiemēriNejauši noliet sulu zemē.
2.Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
PiemēriNoliet galdu.
2.1.Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriNoliet virskārtu ar ūdeni.