uzcelt
uzcelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu transitīvs, darbības vārds
1.Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzcelt koferi uz plaukta.
2.Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriUzcelt bumbu virs galvas.
2.1.Paņemt augšā (piemēram, no zemes).
PiemēriNoliekties un uzcelt kastani.
2.2.Ceļot novietot stāvus.
PiemēriKopīgiem spēkiem stabu uzcelt.
2.3.Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
PiemēriUzcelt kuģa trapu.
2.4.Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriNevaru kāju tik augstu uzcelt.
2.5.Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
PiemēriUzcelt mēteļa apkakli.
3.Uzmodināt.
PiemēriLaikam jūs uzcēlu.
3.1.Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
PiemēriSuns uzceļ medījumu pa šāvienam.
4.Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
PiemēriUzcelt modernu augstceltni.
4.1.Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
PiemēriUzcelt lielu sniegavīru.
5.Izveidot (ko sabiedrībā).
PiemēriKādu valsti mēs gribam uzcelt?
Stabili vārdu savienojumiUz pjedestāla (uz)celt. Uzcelt no kapa. Uzcelt no miroņiem. Uzcelt uz pjedestāla.