uzburzguļot
uzburzguļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
PiemēriVilnis uzburzguļo.
- Vilnis uzburzguļo.
- Zem kājām uzburzguļo purva akacis.
- pārnestā nozīmē Uzburzguļoja smiekli.