Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzburbuļot
uzburbuļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
PiemēriKatliņā uzburbuļo ūdens.
  • Katliņā uzburbuļo ūdens.
  • Plīstošais vilnis uzburbuļoja.
1.1.Kļūt tādam, kurā ir burbuļi.
PiemēriLakas slānis drīz uzburbuļoja.
  • Lakas slānis drīz uzburbuļoja.
  • Piejaucot ābolus, mīkla uzburbuļoja ātri.
  • Siers izkusis un uzburbuļojis.
1.2.Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
PiemēriNo ezera dibena uzburbuļo purva gāze.
  • No ezera dibena uzburbuļo purva gāze.