uzburbuļot
uzburbuļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
PiemēriKatliņā uzburbuļo ūdens.
- Katliņā uzburbuļo ūdens.
- Plīstošais vilnis uzburbuļoja.
1.1.Kļūt tādam, kurā ir burbuļi.
PiemēriLakas slānis drīz uzburbuļoja.
- Lakas slānis drīz uzburbuļoja.
- Piejaucot ābolus, mīkla uzburbuļoja ātri.
- Siers izkusis un uzburbuļojis.
1.2.Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
PiemēriNo ezera dibena uzburbuļo purva gāze.
- No ezera dibena uzburbuļo purva gāze.