uzcelties
uzcelties -ceļos, -celies, -ceļas, pag. -cēlos atgriezenisks, darbības vārds
1.Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
PiemēriPaēst un uzcelties no galda.
1.1.Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs uzceļas pakaļkājās.
2.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
PiemēriGrūti saņemties un tik agri uzcelties.
3.formā: trešā persona Paaugstināties; palielināties apjomā uz augšu.
PiemēriŪdens līmenis uzcēlās par metru.
Stabili vārdu savienojumiKā no miroņiem augšā (uz)cēlies. Uzcelties no kapa. Uzcelties no miroņiem.