Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mala
mala sieviešu dzimte, lietvārds
1.Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
PiemēriIzcirtuma, pļavas, tīruma mala.
Stabili vārdu savienojumiNokāpt malā.
1.1.Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
PiemēriGalda mala.
1.2.Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
PiemēriAtzīmēt grāmatas malās.
1.3.Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
PiemēriBļodas, glāzes mala.
2.joma: matemātika Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
PiemēriTaisnstūra malas.
3.Vieta, kas atrodas vistālāk no (kā) centra, tuvu (kā) robežai.
PiemēriGulēt malā.
Stabili vārdu savienojumiCilvēks no malas. Ne gala, ne malas.
3.1.Vieta (piem., kādā telpā, teritorijā), kas ir attālināta no (tās) centra.
PiemēriApstaigāt visas malas.
Stabili vārdu savienojumiApkraut visas malas. Griezt apkārt (visas malas).
3.2.Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
PiemēriNokļūt svešā malā.
Stabili vārdu savienojumiKaut vai līdz pasaules malai. Pasaules mala.
4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas); tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja).
PiemēriMalu medniecība, zvejniecība.
Stabili vārdu savienojumiAtrasties bezdibeņa malā. Bez gala un (bez) malas. Būt bezdibeņa malā. Dabūt pie malas.