Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
malacis sarunvaloda
malacis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
PiemēriMalači, puiši!
1.1.ironiska ekspresīvā nokrāsa Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.