Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
malacis sarunvaloda
malacis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
PiemēriMalači, puiši!
1.1.ironiska ekspresīvā nokrāsa Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.