pūpols
pūpols [pùpuõls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vītolu un kārklu ziedkopa – mīksts, pūkains, balts spilvu veidojums stāvā spurdzē.
PiemēriMaigi, sudrabaini pūpoli.
- Maigi, sudrabaini pūpoli.
- Vītoli pilni ziedošiem pūpoliem.
1.1.formā: daudzskaitlis Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
PiemēriSaplūkt pūpolus.
- Saplūkt pūpolus.
- Pūpolu un kadiķu pušķis.
- Ielikt vāzē pūpolus un bērza zarus.
2.Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
PiemēriIestādīt pūpolu.
- Iestādīt pūpolu.
- Jūras kāpās auga pūpoli.
- Noliekt pūpola zaru.
Stabili vārdu savienojumiApaļš kā pūpols. Pūpolu jeb Palmu svētdiena.
- Apaļš kā pūpols idioma — tukls, veselīgs (cilvēks), labi barots (dzīvnieks).
- Pūpolu jeb Palmu svētdiena — svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.