Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pupiņš sarunvaloda
pupiņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zīdeklis (zīdainim, mazam bērnam, arī dzīvnieka mazulim).
PiemēriLateksa, silikona pupiņš.
1.1.Knupis, māneklis (zīdainim, mazam bērnam).
PiemēriBez pupiņa zīdainis nevarēja aizmigt.