Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pupiņš sarunvaloda
pupiņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zīdeklis (zīdainim, mazam bērnam, arī dzīvnieka mazulim).
PiemēriLateksa, silikona pupiņš.
  • Lateksa, silikona pupiņš.
  • Uzmaukt pudelei pupiņu.
  • Bērns ar pupiņu ātri iztukšoja pudelītes saturu.
  • Barot kucēnus ar pupiņu.
1.1.Knupis, māneklis (zīdainim, mazam bērnam).
PiemēriBez pupiņa zīdainis nevarēja aizmigt.
  • Bez pupiņa zīdainis nevarēja aizmigt.
  • Ielikt bērnam mutē pupiņu.