Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pūpols
pūpols [pùpuõls] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vītolu un kārklu ziedkopa – mīksts, pūkains, balts spilvu veidojums stāvā spurdzē.
PiemēriMaigi, sudrabaini pūpoli.
1.1.formā: daudzskaitlis Zari, arī zars ar šādām ziedkopām.
PiemēriSaplūkt pūpolus.
2.Vītolu dzimtas augs, kam ir šādas ziedkopas.
PiemēriIestādīt pūpolu.
Stabili vārdu savienojumiApaļš kā pūpols. Pūpolu jeb Palmu svētdiena.