puņķoties sarunvaloda
puņķoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
PiemēriBērns ir saaukstējies un nepārtraukti puņķojas.
- Bērns ir saaukstējies un nepārtraukti puņķojas.
2.Raudāt.
PiemēriViņa puņķojas par katru nieku.
- Viņa puņķojas par katru nieku.
- Es nekur nepazudīšu, nepuņķojies, nomierinies, es nepametīšu tevi uz ielas..