elkonis
elkonis [ȩ̀lkuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
PiemēriAtspiesties uz elkoņiem.
- Atspiesties uz elkoņiem.
- Satvert, saņemt aiz elkoņa.
- Ieķerties elkonī.
Stabili vārdu savienojumiElkoņi spīd.
- Elkoņi spīd — saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
1.1.Piedurknes daļa šajā vietā.
PiemēriSaplēsts elkonis.
- Saplēsts elkonis.
- Salāpīti elkoņi.
Stabili vārdu savienojumiIekārties (kādam) elkonī. Strādāt ar elkoņiem.
- Iekārties (kādam) elkonī — ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
- Strādāt ar elkoņiem idioma — grūstīties.