Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
elkonis
elkonis [ȩ̀lkuônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
PiemēriAtspiesties uz elkoņiem.
  • Atspiesties uz elkoņiem.
  • Satvert, saņemt aiz elkoņa.
  • Ieķerties elkonī.
Stabili vārdu savienojumiElkoņi spīd.
  • Elkoņi spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
1.1.Piedurknes daļa šajā vietā.
PiemēriSaplēsts elkonis.
  • Saplēsts elkonis.
  • Salāpīti elkoņi.
Stabili vārdu savienojumiIekārties (kādam) elkonī. Strādāt ar elkoņiem.