ievilkt
ievilkt -velku [-vȩ̀lku], -velc, -velk [-vȩ̀lk], pag. -vilku transitīvs, darbības vārds
1.Velkot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIevilkt ragaviņas pagalmā.
1.1.Velkot (aiz kā) panākt, ka ievirzās (kur, kur iekšā).
PiemēriSaņemt bērnu aiz rokas un ievilkt istabā.
1.2.Velkot, arī verot ievirzīt (kur iekšā pavedienu, auklu u. tml.); ievērt.
PiemēriIevilkt saišu zābakos jaunas auklas.
1.3.Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
PiemēriIevilkt labo roku piedurknē.
2.Velkot (ar ko smailu), ieveidot (kādā virsmā, piem., rievu); iezīmēt, atstāt (aiz sevis pēdas).
PiemēriIevilkt stumbros atsveķošanas rievas.
2.1.Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā).
PiemēriIevilkt trīsstūrī riņķa līniju.
3.Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu).
PiemēriIevilkt vēderu.
3.1.Velkot (kur iekšā), ritinot kopā u. tml., pārtraukt (ierīces) darbību.
PiemēriIevilkt enkuru, buras.
4.Velkot panākt, ka (izmežģīta locītava) atgūst normālu stāvokli.
PiemēriMēģināt ievilkt izmežģīto kāju.
5.Sūcot iedzert, ieņemt (mutē šķidrumu).
PiemēriIevilkt krietnu malku.
5.1.Dziļi ieelpot.
PiemēriIevilkt krūtīs dzestro rīta gaisu.
Stabili vārdu savienojumiIevilkt dūmu.
5.2.Iesūkt (šļircē).
PiemēriIevilkt šļircē ampulas saturu.
6.Pierunājot iesaistīt (darbībā, pasākumā).
PiemēriIevilkt rotaļā.
7.Izbūvēt, ierīkot (kur, pieslēdzot vadu sistēmai).
PiemēriIevilkt elektrību, gāzi, telefonu.
8.Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
PiemēriIevilkt projekta izstrādi.
Stabili vārdu savienojumiIevilkt garumā.
Stabili vārdu savienojumiIevilkt elpu. Ievilkt nāsīs. Ievilkt savos tīklos.