locīties
locīties [lùocîtiês] lokos, lokies, lokās, pag. locījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt liekties, kustēties dažādos virzienos.
PiemēriVējā lokās labības stiebri.
- Vējā lokās labības stiebri.
- Ap pagalēm lokās liesmu mēles.
Stabili vārdu savienojumiLocīties smieklos; smejas locīdamies.
- Locīties smieklos; smejas locīdamies — saka, ja (kāds) ļoti aizrautīgi smejas.
1.1.Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.
PiemēriLocīties pa kartupeļu lauku.
- Locīties pa kartupeļu lauku.
2.Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
PiemēriMurdā lokās nēģi.
- Murdā lokās nēģi.
- Liela čūska šņācot locījās prom.
2.1.Virzīties ar lokiem, līkumiem; būt ar līkumiem.
PiemēriGaisā lokās dūmu strūkliņa.
- Gaisā lokās dūmu strūkliņa.
- Ielejā locījās upīte.