čaukstēt
čaukstēt 3. pers. čaukst, pag. čaukstēja darbības vārds; intransitīvs
čaukstiens lietvārds; vīriešu dzimte
čaukstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
PiemēriAttinot saini, čaukst papīrs.
- Attinot saini, čaukst papīrs.
- Zem kājām čaukstēja pērnās lapas.
1.1.Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
PiemēriKausā alus putas čaukstēja vien.
- Kausā alus putas čaukstēja vien.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Pļāpāt.
PiemēriDraudzenes istabā nebeidz čaukstēt.
- Draudzenes istabā nebeidz čaukstēt.