čaukstēt
čaukstēt 3. pers. čaukst, pag. čaukstēja darbības vārds; intransitīvs
čaukstiens lietvārds; vīriešu dzimte
čaukstoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
PiemēriAttinot saini, čaukst papīrs.
1.1.Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
PiemēriKausā alus putas čaukstēja vien.