čaula
čaula sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
PiemēriGrauda, kastaņa, kokosrieksta čaula.
1.1.Ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
PiemēriGliemezis ievelkas savā čaulā.
1.2.Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
PiemēriMetāla, dzelzsbetona čaula.
2.Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
PiemēriPatronas čaula.
3.Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
PiemēriSlēpt savas sāpes zem ārējās čaulas.
Stabili vārdu savienojumiIerauties savā čaulā. Ievilkties savā čaulā.