čaula
čaula lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
PiemēriGrauda, kastaņa, kokosrieksta čaula.
- Grauda, kastaņa, kokosrieksta čaula.
- Izlobīt no čaulas.
1.1.Ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
PiemēriGliemezis ievelkas savā čaulā.
- Gliemezis ievelkas savā čaulā.
- Vēzis nomet veco čaulu.
1.2.Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
PiemēriMetāla, dzelzsbetona čaula.
- Metāla, dzelzsbetona čaula.
- Ledus čaula.
2.Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
PiemēriPatronas čaula.
- Patronas čaula.
- Savākt izšautās čaulas.
3.Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
PiemēriSlēpt savas sāpes zem ārējās čaulas.
- Slēpt savas sāpes zem ārējās čaulas.
Stabili vārdu savienojumiIerauties savā čaulā. Ievilkties savā čaulā.
- Ierauties savā čaulā idioma — norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- Ievilkties savā čaulā idioma — norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.